SPĒKA TRENIŅŠ JAUNIETĒM
Daudzas junioru sportistes, nemaz jau nerunājot par skolniecēm, kuras ar sportu nenodarbojas regulāri, ar nepatiku un neslēpti negatīvu attieksmi uztver spēka attīstīšanu. Diemžēl, ne visi treneri un sporta skolotāji pareizi un saprotami jaunietēm izskaidro spēka treniņa nozīmi un ieguvumus. Lietas būtība ir apstāklī, ka pareizs spēka treniņš 14 – 18 gadīgām jaunietēm, pirmām kārtām, palīdz iegūt labākas ķermeņa formas krūtīm, jostas un gurnu apmēros, kā arī kājām un rokām. Pareizs spēka treniņš ne tikai palīdz uzlabot kermeņa izskatu un imidžu, bet arī ievērojami samazina dažādu traumu iespējas. Protams, ka juniorēm sportistēm fiziskā sagatavotība palīdz daudz augstākā līmenī realizēt savu sportisko meistarību. Iepazīstoties ar amerikāņu, angļu, austrāliešu, rumāņu u.c. pasaules sporta zinātnieku pētījumiem par 14 – 18 gadus vecu sieviešu kārtas jauniešu spēka attīstīšanas metodēm, vingrinājumiem un to ietekmi uz organismu, neviļus jāsecina, ka tas lielā mērā sasaucas ar šodien Latvijā tik aktuālo ceļgalu saišu problēmām arī jaunajiem vīriešu kārtas sportistiem. Lietas būtība slēpjas nepietiekošā fiziskās bāzes sagatavotībā, kuru ignorējot, treniņos tiek veikta nākamās pakāpes slodze, lai sasniegtu sportisko meistarību.
TRENIŅŠ VESELĪBAI
Mūsdienās pasaulē, un tai skaitā arī Latvijā, mazkustīgs dzīves veids arvien vairāk izplatās, kas cilvēkiem izraisa nopietnas veselības problēmas. Tāpēc līdztekus sporta treneriem, kuri sagatavo sportistus sacensībām, arvien populārāks kļūst to treneru darbs, kuri nodarbojas ar treniņiem uz veselību orientētu fizisko sagatavotību, palīdzot cilvēkiem īstenot veselīgu dzīvesveidu un apmierināt katra personīgās vajadzības fiziskās sagatavotības, ķermeņa kompozīcijas vai citas fizisko veselību raksturojošas komponentes jomā. Tāpēc īsi pastāstīšu par jaunāko pētījumu šajā virzienā. Runa ir par doktora disertāciju, kuru novembra beigās Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā Sporta zinātnes nozares promocijas padomē aizstāvēja Aleksandra Čuprika, iegūstot zinātņu doktora grādu sporta zinātnē. A.Čuprikas disertācijas darba nosaukums ir „Fiziskā kapitāla veicināšana fitnesā”. Uzreiz jāsaka, ka autore ir pirmā Latvijā, kura zinātniski pamato un izskaidro terminu „fiziskais kapitāls” latviešu valodā, lai gan pasaules sporta zinātnieki to dažādās interpretācijās lieto jau vairāk kā desmit gadus. Fiziskais kapitāls ir cilvēka fiziskā veselība, kuru raksturo uz veselību orientēta fiziskā sagatavotība, kura ietver sirds asinsvadu sistēmas darbspējas, motorās (kustību) spējas, ķermeņa kompozīciju un antropometriskos rādītājus.
JAUNATNES TRENERIS – NĀKOTNES KARJERAS VIRZĪTĀJS
Sociologu pētījumos viennozīmīgi pierādīts, ka bērnu un jauniešu personības īpašību un dažādu dzīvei noderīgu prasmju attīstībā nozīmīga loma ir pulciņu, t.sk. treniņu nodarbību, apmeklēšanai. Treniņu nodarbību apmeklēšana būtiski ietekmē jaunā sportista prasmju attīstību un nākotnes profesijas izvēli. Tāpēc, līdztekus sportiskās sagatavošanas jautājumiem, trenerim jāpatur prātā un mērķtiecīgi jāvirza arī jaunā sportista personības īpašību attīstība. Ķīnas domātājs, filozofs un skolotājs, kurš dzīvojis laikā no 551. gadā p.m.ē.līdz 479. gadam p.m.ē., Konfūcijs teicis: "Izvēlies dzīvē nodarboties ar to, kas patīk, un tev nekad mūžā nebūs jāstrādā." Tas jāsaprot tā, ka tikai realizējot savu īsto aicinājumu dzīvē, mēs pilnībā atveram savu radošo potenciālu un esam maksimāli produktīvi un veiksmīgi. Dharmas, jeb „ dzīves mērķa” likumā teikts, ka mums dota fiziskā izpausme, lai mēs varētu pildīt savu uzdevumu. Trenerim audzēkņiem jāizskaidro, ka saskaņā ar šo likumu katram piemīt noteikts talants, kurš jāizmanto. Ka noteikti ir kas tāds, ko tu vari izdarīt labāk par citiem. Jāturpina trenēties un meklēt to, kas atbilst tavai radošai izpausmei gan sportā, gan dzīvē. Izmantojot savu talantu tu piepildīsi savas vajadzības, radīsi turību un vairosi pārticību. Tāpēc, lai atrastu savu patieso talantu, tev jāattīsta godīgums, atbildības sajūta, uzticamība, spēja pārvarēt grūtības, spēja pielāgoties, jāmācās līdzsvarota attieksme, jāvairo entuziasms un humora izjūta, prasme saglabāt pašcieņu.
SISTEMĀTISKS VEIKLĪBAS TRENIŅŠ - PANĀKUMU ATSLĒGA
IZTURĪBAS PROGRAMMAS VEIDOŠANAS PRINCIPI
Izturība ir pamats visu pārējo fizisko īpašību sekmīgam treniņam. Izturība sportā ir spēja ilgstoši turpināt darbību, nesamazinot tās efektivitāti – turpināt darbību ar nemainīgu ātrumu, spēku un precizitāti. Ir sporta veidi kuros izturība ir dominējošā fiziskā īpašība. Šos sporta veidus mēs saucam par izturības sporta veidiem. Tomēr, izturība ir nepieciešama visu sporta veidu atlētiem. Tāpēc nepieciešams pirms treniņu programmas sastādīšanas rūpīgi pārdomāt un saprast kāda izturības izpausmes forma ir noteicošā jūsu sporta veidā. Sportā izturību iedala vispārējā un speciālā izturībā. Pēc organisma fizioloģiskās gatavības slodzei, izšķir aerobo un anaerobo izturību, bet pēc izpausmes formas – vispārējā izturībā, ātruma izturībā, spēka izturībā. Tātad, lai sastādītu treniņa programmu vispirms jāizvērtē kādas fiziskās īpašības ir dominējošās attiecīgajā sporta veidā. Nākamais etaps treniņu programmas sastādīšanā ir attiecīgā sportista vai komandas patreizējās sagatavotības pārbaude. Lai to paveiktu trenerim jāatrod vispiemērotākie vingrinājumi – testi, pēc kuru rezultātiem varēs spriest par attiecīgā sagatavotības aspekta pašreizējo līmeni.
PSIHOLOĢISKĀS SAGATAVOŠANAS PAMATPRINCIPI
Iepriekšējos blogos RIO SPĒĻU MĀCĪBA un PALĪGS PSIHOLOĢISKAJĀ SAGATAVOŠANĀ runājām, ka psiholoģiskā sagatavotība lielā mērā nosaka sportista nākotni un ka psiholoģiskajai sagatavošanai jāatvēl pienācīga uzmanība un tā jāveic tikpat regulāri kā fiziskā, tehniskā un taktiskā sagatavošana visos vecuma un sportiskās sagatavotības posmos. Aicinot trenerus pievērst pastiprinātu uzmanību audzēkņu psiholoģiskai sagatavošanai piedāvāju praksē pārbaudītus pamatprincipus veiksmīgam psiholoģiskās sagatavošanas darbam. Piedāvātā pieeja ļauj aktivizēt paša sportista lomu psiholoģiskajā sagatavošanā, ļauj viņam mainīgajos, stresogēnajos, nežēlīga pretspara apstākļos patstāvīgi pieņemt lēmumu par tās vai citas psihotehnikas izvēli uzvaras sasniegšanai. Sākumā trenerim jāizvirza sportistam (komandai) mērķis. Tad jāieslēdz pozitīva domāšana, lai audzēkņi būtu pārliecināti par mērķa realitāti. Vienlaikus trenerim jāraugās, lai nenotiek sportista „izdegšana” mērķa pārlieku ātras sasniegšanas gaidās. Tālāk jāsastāda sagatavošanas perioda psiholoģisko problēmu risināšanas plāns: jāizstrādā psihoregulējošais ievadkomplekss, jānoskaidro kāds ir sportista(komandas) optimālais cīņas stāvoklis un jāizstrādā metodoloģija gatavojoties sacensībām.
Vairāk rakstu...
- PALĪGS PSIHOLOĢISKAJĀ SAGATAVOŠANĀ
- RIO SPĒĻU MĀCĪBA
- REĀLĀ TRENIŅU KVALITĀTE
- JAUNĀKĀS TENDENCES TRENIŅU PROCESĀ
- TRENIŅU OPERATĪVĀ PLĀNOŠANA
- PALĪGS GADA TRENIŅU PLĀNA APRAKSTAM
- SAGATAVOTĪBAS KONTROLES VINGRINĀJUMI (TESTI)
- TRENIŅUPLĀNOŠANASPAMATPRINCIPI
- ZINĀTNE - SPORTAM
- NETRADICIONĀLI LĪDZEKĻI SPĒKA TRENIŅĀ - VIRVE
Semināru kalendārs
SPORTA BLOGS
